• A-
    A+
  • English
  • Українською
Vietējo pašvaldību vēlēšanām Ukrainā ir būtiska nozīme konflikta noregulēšanā Donbasā
29 September 2015 18:16

Vietējo pašvaldību vēlēšanām Ukrainā, kas ir Minskas vienošanās sastāvdaļa, ir būtiska nozīme konflikta noregulēšanā Donbasā, lai gan intervijā aģentūrai LETA Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis atzīst, ka Krievijai, kas vada visus politiskos procesus okupētajās Ukrainas teritorijās, ir savi mērķi un pēdējā laika pieredze neļauj ticēt, ka Krievija neatgriezeniski ir nostājusies uz militārā konflikta Donbasā noregulēšanas ceļa.

Vietējo pašvaldību vēlēšanas Ukrainā notiks 25.oktobrī. Kāpēc separātisti vēlas rīkot pašvaldību vēlēšanas citā laikā - Doņeckā 18.oktobrī, Luhanskā 1.novembrī? Turklāt tikšot vēlēti tikai mēri, bet deputāti - kaut kad vēlāk.

Vietējo pašvaldību vēlēšanu rīkošanu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās paredz Minskas vienošanās. Šī gada februārī parakstītais dokuments nosaka, ka vēlēšanām jānotiek saskaņā ar Ukrainas likumiem un EDSO biroja ODIR kontrolē, kas nodarbojas ar vēlēšanu uzraudzību.

Tas, ka pašpasludināto teritoriālo veidojumu līderi Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās tagad, tāpat kā pērn, cenšas sarīkot vēlēšanas ne pēc Ukrainas likumiem, ir rupjš Minskas vienošanās pārkāpums. Protams, ka tādas vēlēšanas neatzīs ne Eiropas Savienība (ES), ne ASV, ne arī kāda cita demokrātiska valsts. Ja šādas vēlēšanas Doņeckā un Luhanskā notiks, tās iedzīs strupceļā Minskas vienošanās izpildi.

Krievijas kontrolē esošās teritorijas cenšas parādīt, ka tām nav nekā kopīga ar Ukrainu un tās likumiem. No vienas puses, separātisti apgalvo, ka ir par Minskas vienošanās ievērošanu, bet, no otras puses, tieši otrādi, - dara visu, lai traucētu Minskas vienošanās izpildi. Tāda retorika ir ļoti bīstama.

Tāpēc mēs tagad kopā ar saviem partneriem cenšamies pārliecināt Krieviju, lai tā ietekmē savus nelegālos bruņotos grupējumus un novērš šīs separātās vēlēšanas. Tas ļautu saglabāt Minskas vienošanos kā vienotu kopumu. Pērn bija līdzīga situācija - visā Ukrainas teritorijā tika izsludinātas prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Separātisti vēlēšanas sarīkoja citā datumā un bez starptautisko novērotāju klātbūtnes. Tika ievēlētas pseidostruktūras - prezidenti un parlamenti, kurus neviens neatzīst. Tagad ir grūti pateikt, kas notiks, vai separātisti sarīkos vietējās vēlēšanas, ignorējot Ukrainas likumus un pārkāpjot Minskas vienošanos.

Vai tādējādi Doņeckas un Luhanskas "republikas" cenšas uzsvērt savu valstisko neatkarību?

Tā ir tāda diezgan caurspīdīga spēle, tādējādi liekot saprast, ka viņiem ar Ukrainu nav nekā kopīga. Visa pasaule saprot, kas ir šie teritoriālie veidojumi un kādi ir to patiesie nodomi. Es ceru, ka gadījumā, ja separātistu iecerētās vietējās vēlēšanas tomēr notiks, sekos ļoti stingra pasaules sabiedrības reakcija. Mēs to uzskatām par ļoti principiālu jautājumu. Tā ir sarkanā līnija, kuru pārkāpjot sekos sankciju pastiprināšana pret Krieviju, jo nevienam nerodas šaubas par to, ka visi procesi okupētajās Ukrainas teritorijās tiek vadīti no Maskavas.

Un ko varam gaidīt Donbasā - atkal karadarbības atjaunošanos?

Pēdējo nedēļu laikā stāvoklis Donbasā ir stabilizējies. Ir bijušas diennaktis, kad Donbasā neatskanēja neviens šāviens. Aktīva karadarbība patlaban Donbasā nenotiek. Mēs pozitīvi vērtējam šo procesu. Ir izdevies pārtraukt apšaudes, bet tas ir tikai pirmais solis.

Minskas vienošanās paredz veselu virkni pasākumu militārā konflikta noregulēšanai. Uguns pārtraukšana ir pirmais solis, tālāk seko smagās bruņutehnikas atvilkšana, nelikumīgi aizturēto ķīlnieku atbrīvošana, ekonomiskā un politiskā stabilizācija, kā arī Ukrainas kontroles atjaunošana pār robežu ar Krieviju. To visu paredz Minskas vienošanās.

Mēs saprotam, ka Krievijai, kas vada visus politiskos procesus okupētajās Ukrainas teritorijās, ir savi mērķi. Mūsu pieredze neļauj ticēt, ka Krievija neatgriezeniski ir nostājusies uz militārā konflikta Donbasā noregulēšanas ceļa. Ir iespējami vairāki iemesli, kas lika Krievijai piekrist uguns pārtraukšanai Donbasā, tostarp ir arī ieviestās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu, kas negatīvi ietekmē tās ekonomiku. Iemesls var būt arī ANO Ģenerālā asambleja, kurā piedalīsies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tajā var tikt lemts arī par veto tiesību atņemšanu Krievijai ANO Drošības padomē atsevišķos jautājumos, piemēram, lemjot par Malaizijas lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas okupētās teritorijas. Tāpēc Krievija var spert dažādus taktiskus soļus.

Mēs nevaram izslēgt, ka okupētajās Ukrainas teritorijās karadarbība var atjaunoties, bet gribu uzsvērt, ka Ukraina ir gatava turpināt militārā konflikta ar Krieviju mierīgu noregulējumu un Minskas vienošanās izpildi. Ukraina pilda visus šīs vienošanās punktus, tostarp par uguns pārtraukšanu un smagā bruņojuma atvilkšanu. Ja gadījumā uguns pārtraukšanas režīmam būs stabils pamats, Ukraina ir gatava turpināt arī citu Minskas vienošanās punktu izpildi.

Cik Ukrainas pilsoņu, pēc jūsu informācijas, kā politiskie ķīlnieki patlaban tiek turēti Krievijas cietumos?

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, patlaban Krievijas cietumos bez likumīga pamata tiek turēti vairāk nekā desmit Ukrainas pilsoņi. Spilgtākie piemēri ir Oļegs Sencovs, Aleksandrs Koļčenko un Nadežda Savčenko, kuru teroristi nolaupīja Ukrainas teritorijā un nodeva Krievijas specdienestiem.

Krievijā pret Savčenko ir izvirzītas nepamatotas apsūdzības. Daudzos pierādījumus, ka Savčenko nav vainīga viņai inkriminētajos noziegumos, apsūdzības uzturētāji neņem vērā, jo viņas tiesas procesa mērķis nav noskaidrot patiesību. Savčenko ir Ukrainas tautas deputāte un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas locekle.

Latvija, tāpat kā visas pasaules civilizētās valstis, atgādina Krievijai par nepieciešamību ievērot tās starptautiskās saistības, tostarp cilvēktiesību jomā. Mums ir ļoti svarīga mūsu starptautisko partneru solidaritāte prasībā Krievijai atbrīvot politieslodzītos Ukrainas pilsoņus, tostarp arī Savčenko. Vakar, 28.septembrī visā pasaulē notika globāla akcija ar prasību atbrīvot Nadeždu Savčenko.

Cik nozīmīgs Donbass ir Ukrainai?

Ukrainai Donbass ir ārkārtīgi svarīgs reģions. Tur dzīvo mūsu pilsoņi. Krievijas okupētās teritorijas, ieskaitot Krimu, kopējā platība ir apmēram 37 000 kvadrātkilometru - tikai nedaudz mazāk kā Latvijas kopējā teritorija. Donbass tradicionāli ir bijis Ukrainas industrijas pamats. Tur bija sakoncentrēti lielākie metalurģijas uzņēmumi, šahtas, kas veidoja nozīmīgu Ukrainas ekonomikas daļu. Tagad Donbasa reģions ir sagrauts un izlaupīts, daļa uzņēmumu iekārtu ir izvestas uz Krieviju, nekontrolēti tiek izvestas akmeņogles no Ukrainas šahtām. Donbass patlaban ir kļuvis par absolūti depresīvu rajonu, kur ir sagrauta banku sistēma, nedarbojas sociālie dienesti. Vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju ir pārcēlušies uz dzīvi citos reģionos.

Donbass tiešām ir ļoti svarīgs reģions, un, tikko tas atgriezīsies Ukrainas varasiestāžu kontrolē, mēs darīsim visu, lai ar mūsu ES partneru palīdzību atjaunotu tajā normālu dzīvi. Ukraina turpina Krievijas okupētajām teritorijām piegādāt elektroenerģiju, kaut arī nesaņem par to samaksu, jo okupētajās teritorijās nav leģitīmu varas iestāžu. Tiek aprēķinātas pensijas arī tiem pensionāriem, kas dzīvo okupētajās teritorijās. Tiesa, saņemt tās viņi tikai var, ierodoties Kijevas kontrolē esošajā teritorijā, kur darbojas bankas. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, okupētajās teritorijās pensijas saņem 80 līdz 90 procenti pensionāru. Pārējiem pensijas un sociālie pabalsti tiek uzkrāti viņu bankas kontos un nekur nepazūd.

Patlaban Eiropā visaktuālākā tēma ir bēgļi un patvēruma meklētāji. Vai ir gaidāma arī bēgļu plūsma no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, ja tur atjaunosies karadarbība?

Ziniet, karadarbība Ukrainā ilgst jau pusotru gadu. Ir bijuši visai intensīvi cīņu periodi. Es jau teicu, ka no karadarbības teritorijas projām ir devies apmēram 1,5 miljoni cilvēku. Lielākā daļa no viņiem jaunu mājvietu ir raduši turpat Ukrainas teritorijā, daļa ir aizbraukusi uz Krieviju un citām ārvalstīm. Krievija runā par vairākiem miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, kuri it kā esot pārcēlušies uz dzīvi tās teritorijā. Tādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata. Ir jārunā par desmitiem reižu mazāku patvēruma meklētāju skaitu. Pat tad, kad Donbasā bija intensīva apšaude, mēs neredzējām nopietnu risku, kādu bēgļi no Ukrainas varētu radīt ES valstīm.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, politisku patvērumu Latvijā ir lūguši 50-60 bēgļi no Ukrainas. Lielākā daļa iedzīvotāju, kas karadarbības dēļ pameta Donbasu, ir apmetušies uz dzīvi turpat Ukrainā un ar nepacietību gaida, kad varēs atgriezties mājās. Protams, ir cilvēki, kas izmanto situāciju, lai pārceltos uz dzīvi ārzemēs, bet tā nav masveida parādība.

Tuvojas ziema un apkures sezona. Vai Ukrainai pietiks gāzes, lai nenāktos salt?

Nē, domāju, ka šoziem Ukrainā noteikti nenāksies salt. Pēdējā pusotra gada laikā mēs esam intensīvi strādājuši, lai diversificētu gāzes piegādes avotus, kā arī palielinātu mūsu pašu gāzes ieguves apjomu. Mēs turpinām saņemt gāzi arī no Krievijas, sarunās ar kuru cenšamies panākt, lai gāze tiktu piegādāta par tirgus cenu un lai to neietekmētu kādi politiski momenti, kā tas bija agrāk, kad Ukrainai nācās maksāt par Krievijas gāzi pasaulē augstāko cenu. Tagad mēs reversā saņemam gāzi no saviem partneriem ES caur Polijas, Slovākijas un Ungārijas teritoriju. Ja nekļūdos, jau tagad Ukrainas pazemes krātuvēs ir iesūknēti apmēram 15 miljardi kubikmetru gāzes. Tas uz rudens sākumu ir pietiekams daudzums, lai normāli aizvadītu ziemu.

Vai sankcijas, kuras pret Krieviju ir noteikušas ASV un ES, ir pietiekami efektīvas?

Mēs uzskatām, ka sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju saistībā ar agresiju pret Ukrainu, ir pietiekami efektīvas. Šodien Krievija ļoti spēcīgi izjūt sankciju ietekmi uz savu ekonomiku. Gribu uzsvērt, ka sankcijas nav pašmērķis, neviens nevēlas nodarīt ko sliktu Krievijas iedzīvotājiem. Sankcijas ir instruments, lai piespiestu Krievijas varasiestādes mainīt savu uzvedību, izbeigt starptautisko normu pārkāpšanu, izbeigt Ukrainas teritorijas okupāciju. Krievijas valdība ļoti labi zina, kādos apstākļos sankcijas pret to var tikt vājinātas vai atceltas. Bet gadījumā, ja Krievijas agresija turpināsies, sankcijas var tikt arī pastiprinātas. Šajā jautājumā ir pietiekami cieša vienprātība gan ASV, gan ES dalībvalstu vidū.

Vai palīdzība Ukrainai ir pietiekama?

Ziniet, palīdzības nekad nav par daudz. Reāli izvērtējot situāciju, mēs esam ļoti pateicīgi saviem partneriem ES, ASV un citur pasaulē gan par finansiālo, gan par politisko atbalstu. Reizēm politiskais atbalsts nav mazāk svarīgs par finansiālo atbalstu. Mums ir izdevies stabilizēt Ukrainas finansiālo un ekonomisko situāciju, pateicoties ekonomiskajām reformām, kas patlaban notiek ļoti intensīvi. Ukrainā notiekošās reformas ir sāpīgas, bet ļoti nepieciešamas. Mums ir izdevies restrukturizēt valsts ārējo parādu, kas arī atvieglo reformu realizāciju.

Mums nācās faktiski no nulles izveidot jauno Ukrainas armiju. Arī tas izdevās, pateicoties mūsu partneriem. Patlaban notiek sarunas ar vairākām valstīm par bruņojuma piegādi Ukrainai, kas ir ļoti nepieciešams.

Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai par ievainoto Ukrainas karavīru ārstēšanu, par atpūtas organizēšanu ukraiņu bērniem no karadarbības skartajām teritorijām. Mēs varam runāt par ļoti ciešu pasaules valstu koalīciju, kas atbalsta Ukrainu un tās cīņu pret Krievijas agresiju.

Es saprotu, ka Krievijas ieviestās pretsankcijas - lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas importa aizliegums no ES valstīm - daudziem ražotājiem rada materiālus zaudējumus. Tomēr gribu uzsvērt: ja Krievijas agresija netiks apturēta Donbasā, to visiem kopā nākotnē var nākties darīt jau pie ES robežām.

 

 

LETA, Emīlija Kozule

Outdated Browser
Для комфортної роботи в Мережі потрібен сучасний браузер. Тут можна знайти останні версії.
Outdated Browser
Цей сайт призначений для комп'ютерів, але
ви можете вільно користуватися ним.
67.15%
людей використовує
цей браузер
Google Chrome
Доступно для
  • Windows
  • Mac OS
  • Linux
9.6%
людей використовує
цей браузер
Mozilla Firefox
Доступно для
  • Windows
  • Mac OS
  • Linux
4.5%
людей використовує
цей браузер
Microsoft Edge
Доступно для
  • Windows
  • Mac OS
3.15%
людей використовує
цей браузер
Доступно для
  • Windows
  • Mac OS
  • Linux