Tikai no 22. līdz 24. jūlijam sepāratistu kaujinieki ar Krievijas Federācijas atbalstu 189 reizes apšaudīja Ukrainas bruņotos spēkus. Tajā pašā laikā tiek izmantots bruņojums, kuram saskaņā ar Minskas vienošanos  jau sen jābūt izvestam no sadales līnijas.

Ukrainas karaspēka pozīcijas un civilās infrastruktūras objekti, tai skaitā arī dzīvojamās mājas, tika apšaudītas ar 122 mm kalibra lielgabaliem - 89 reizes, ar 120 mm kalibra mīnmetējiem – 30 reizes, ar 82 mm kalibra mīnmetējiem – 50 reizes. Novozvaņivkas, Trudovske, Avdijivkas ciematu tuvumā notika 6 kara darbības sadursmes, kuru rezultātā ATO spēki  cieta personāla sastāva zaudējumus.

Joprojām tiek konstatēts nozīmīgs Krievijas smagā bruņojuma daudzums, bet tam, saskaņā ar Minskas vienošanas, jābūt atvilktam no sadales līnijas.

Mērķtiecīga drošības situācijas eskalācija notiek pateicoties karatehnikas, bruņojuma un munīcijas piegādei no Krievijas Federācijas, jauno algotņu un Krievijas armijas karaspēka nosūtīšanai Donbasā.

Kopš šī gada jūlija mēneša sākuma nekontrolētu Ukrainas –Krievijas robežas daļu no KF puses šķērsoja 19 dzelzceļa sastāvi ar bruņojumu un kara tehniku.

Neievērojot starptautiskās tiesību normas un nepildot savas saistības bruņojuma eksporta kontroles sferā, Krievija ieveda deviņpadsmit T-72  tankus, trīs  reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", divas pašgājējas artilērijas sistēmas 11BTR un BMP( 11БТР, БМП).

No KF teritorijas tika piegādātas 130 cisternas (6600 tonnas) degvielas un 14 vagoni ar munīciju (aptuveni 560 tonnas). Laicīgi nekontrolētā teritorijā iegāja 9 automobiļu kolonnas, kuru sastāvā bija 44 kravas mašīnas ar munīciju, 34 degvielas uzpildītāji , 77 autotehnikas vienības.

Krievijas bezpilotu lidojošie aparāti  trīs reizes nelikumīgi šķērsoja Ukrainas – Krievijas robežu un pēc paveiktiem izlūkošanas uzdevumiem  Ukrainas gaisa teritorijā, atgriezās  savās bāzēs Krievijas teritorijā.

Notiek  EDSO misijas Ukrainā pārstāvju iebiedēšana, tiek likti šķēršļi un traucēts viņu darbs sakarā ar monitoringu un  verifikāciju saskaņā ar mandātu, kuru atbalstīja arī Krievijas Federācija.

EDSO novērotāju  iekļūšana teritorijās, kuras laicīgi nav Ukranas kontrolē, tai skaitā teritorijās, kas robežojās ar Ukrainas – Krievijas valsts robežu, tiek ierobežota. Lai bloķētu misijas darbību un nepieļautu tās pārstāvju klātbūtni nekontrolētajās teritorijās, neizsniedz atļaujas, organizē apmaksātus un labi režisētus protestus un „neapbruņotas pretošanās” akcijas. Viss tiek darīts, lai EDSO novērotājiem traucētu  pienacīgi pildīt savas funkcijas.

Skaidri ir redzams, ka tēze  it kā par „iekšukrainas” rakstura konfliktu Donbasā, kuru oficiālā Maskava aktīvi cenšas pasniegt pasaules sabiedrībai, ir tikai Krievijas Federācijas mēģinājums jebkurā veidā novērst uzmanību no fakta, ka tieši tā ir šī konflikta  īstā organozatore un dalībniece.